8. Pras�bas, kas j�iev�ro darbu izpildes gait�
8.2. Darbi ar uguni

230. Darbi ar atkl�tu uguni tiek veikti:

230.1. past�v�g�s darbu viet�s, ko iek�rto speci�li �iem nol�kiem;

230.2. pagaiddarbi ar atkl�tu uguni - �rpus past�v�gaj�m min�to darbu viet�m.

231. Vietas, kur past�v�gi tiek veikti darbi ar uguni, ar rakstisku r�kojumu nosaka atbild�g� amatpersona.

232. Nor�kojumu pagaiddarbiem ar atkl�tu uguni (turpm�k - nor�kojums) atbilsto�i noteiktam paraugam (8.pielikums) izdod atbild�g� amatpersona vai ar rakstisku pav�li nor�kots darbinieks.

233. Nor�kojums tiek nodots darba izpild�t�jam, un taj� nor�da darbu veidu, izpildes vietu un laiku. Ja nepiecie�ams, nor�kojum� nor�d�to termi�u var pagarin�t, izdarot taj� atbilsto�u ierakstu. Av�rijas gad�jum� darbus ar atkl�tu uguni var veikt objekta atbild�g�s amatpersonas kl�tb�tn� bez rakstiskas at�aujas sa�em�anas.

234. Atbild�g� amatpersona vai ar rakstisku pav�li nor�kots darbinieks, izrakstot nor�kojumu, uz�emas atbild�bu par darbu izpildes dro��bu izraudz�taj� pagaiddarbu viet� un:

234.1. nosaka sagatavo�an�s darbu apjomu un saturu, darbu izpildes sec�bu un ugunsdro��bas pas�kumus, veicot darbus ar atkl�tu uguni, darba vietas kontroles k�rt�bu p�c darba beig�m un p�rtraukumos, k� ar� izv�las ugunsdz��anas l�dzek�us un citus aizsargl�dzek�us, bet spr�dzienb�stam�s zon�s nosaka ar� gaisa vides kontroles k�rt�bu;

234.2. nor�ko izpild�t�jus, kas atbild par vietas sagatavo�anu darbiem ar atkl�tu uguni, to norisi un darba vietas kontroli p�c darba beig�m vai p�rtraukumos. �os pien�kumus var veikt viena un t� pati persona, ar� darba izpild�t�js;

234.3. nor�kojumu saska�o ar objekta ugunsdro��bas dienestu (ja t�ds ir);

234.4. nor�kojum� ieraksta brig�des sast�vu un izdara atz�mi par ugunsdro��bas instrukt��u (ja darbus veic brig�de).

235.�Nor�kojums sast�d�ms divos eksempl�ros: vienu eksempl�ru izsniedz darba izpild�t�jam, otrs eksempl�rs glab�jas kop� ar objekta dienesta dokumentiem (tas uzglab�jams tr�s diennaktis p�c darba beig�m).

236. Par darbu ar atkl�tu uguni norisi atbild�g� darbinieka pien�kums ir instru�t jaut�jumos par ugunsdro��bas pas�kumiem tie�os darba izpild�t�jus (elektrometin�t�jus, g�zmetin�t�jus, met�lgriez�jus, lod�t�jus).

237. Nor�kojumam j�atrodas pie darbu izpild�t�ja vis� darbu veik�anas laik�.

238.�Vietas, kur tiek veikti pagaiddarbi ar atkl�tu uguni, j�apg�d� ar ugunsdz��amiem apar�tiem atbilsto�i 2.pielikuma 2.tabulas 7.punkt� noteiktaj�m pras�b�m.

239. Ja darbi ar atkl�tu uguni tiek veikti �ku vai b�vju degtsp�j�gu konstrukciju (citu degtsp�j�gu materi�lu) tuvum�, t�s j�aizsarg� pret aizdeg�anos un sakar�anu un j�nodro�ina pret dzirkste�u nok���anu uz ��m konstrukcij�m vai materi�liem.

240. P�c pagaiddarbu ar atkl�tu uguni veik�anas par darba vietas kontroli atbild�g� persona ieraksta nor�kojum� darba vietas uzraudz�bas izbeig�anas datumu un laiku, parakst�s un nodod nor�kojumu t� izsniedz�jam.

241. Veicot darbus ar atkl�tu uguni, aizliegts:

241.1. s�kt darbu ar iek�rt�m, kas neatbilst tehniskaj�m pras�b�m;

241.2. metin�t, griezt, kars�t un lod�t konstrukcijas un izstr�d�jumus, ja uz tiem ir neno�uvu�i degtsp�j�gu materi�lu p�rkl�jumi;

241.3. lietot ap��rbu un cimdus ar e��as vai taukvielu, viegli uzliesmojo�u vai degtsp�j�gu ��idrumu traipiem;

241.4. metin�t, griezt, kars�t un lod�t ar atkl�tu uguni apar�tus un komunik�cijas, kas pild�tas ar degtsp�j�g�m viel�m un materi�liem;

241.5. metin�t, griezt, kars�t un lod�t ier�ces un iek�rtas, ja nav veikti pas�kumi, kas nodro�ina, ka t�s netiks iesl�gtas �o darbu veik�anas laik�;

241.6. veicot remontdarbus, metin�t met�la konstrukcijas ar degtsp�j�gu siltin�t�ju.

242. Darbi ar atkl�tu uguni spr�dzienb�stam�s un ugunsb�stam�s telp�s, �k�s un zon�s:

242.1. darbus ar atkl�tu uguni spr�dzienb�stam�s un ugunsb�stam�s telp�s, �k�s un zon�s at�auts veikt gad�jum�, kad tos nav iesp�jams veikt past�v�g�s �o darbu veik�anas viet�s;

242.2. sagatavojoties darbam ar atkl�tu uguni, atbild�g� amatpersona nosaka b�stamo zonu, kuras robe�as apz�m�jamas ar dro��bas z�m�m;

242.3. vieta, kur paredz�ts veikt darbu ar atkl�tu uguni, j�atbr�vo no degtsp�j�giem materi�liem un j�sagatavo saska�� ar tehniskajiem noteikumiem par iek�rtu sagatavo�anu remontdarbiem;

242.4. pirms s�kt metin��anas darbus tvertn�s, kur�s biju�i viegli uzliesmojo�i, degtsp�j�gi ��idrumi vai degtsp�j�gas g�zes, vispirms t�s j�atvieno no vis�m komunik�cij�m, j�izt�ra, j�iztvaic�, j�iz��v� un j�izv�dina, p�c tam j�veic vides anal�ze tvertn�;

242.5.�metin��anas darbu laik� noteikti j�b�t atv�rt�m l�k�m, ej�m un aizvariem un iedarbin�tai p�rn�s�jamai v�din��anas iek�rtai;

242.6. katr� uz��mum� j�b�t sast�d�tam un atbild�g�s amatpersonas apstiprin�tam telpu, �ku un zonu sarakstam, kur darbi ar atkl�tu uguni j�veic atbilsto�i �� punkta pras�b�m;

242.7. �ku un b�vju konstrukcijas un konstrukciju elementi j�att�ra no degtsp�j�giem putek�iem vai materi�liem;

242.8. ielie�anas piltuv�m, tek�u galiem un cit�m ier�c�m, kas saist�tas ar kanaliz�ciju, j�b�t nosl�gt�m;

242.9. darbu ar atkl�tu uguni norises laik� j�kontrol� vides sast�vs apar�tos un komunik�cij�s, kur notiek �ie darbi, un spr�dzienb�stam�s zon�s;

242.10. darbus ar atkl�tu uguni var s�kt, ja kontrol�jam� vid� degtsp�j�gu tvaiku vai g�zu koncentr�cija nep�rsniedz maksim�li pie�aujamo;

242.11. ja degtsp�j�go g�zu vai tvaiku koncentr�cija spr�dzienb�stam� zon� p�rsniedz pie�aujamo, darbi nekav�joties j�p�rtrauc;

242.12. darbu ar atkl�tu uguni norises laik� j�veic pas�kumi, kas nov�r� spr�dzienb�stamu un ugunsb�stamu vielu izdal��anos;

242.13. pagaiddarbu ar atkl�tu uguni norises laik� spr�dzienb�stamaj�s un ugunsb�stamaj�s zon�s aizliegts atv�rt citu apar�tu l�kas un v�kus, izliet vai iepild�t spr�dzienb�stamas un ugunsb�stamas vielas pa atv�rt�m l�k�m, k� ar� veikt citus darbus.

243. Veicot g�zes metin��anu un elektrometin��anu (grie�anu):

243.1.�metin��anas darbu past�v�gaj�m viet�m j�b�t norobe�ot�m ar vienlaidu starpsienu no degtnesp�j�giem materi�liem, ��m starpsien�m j�b�t vismaz 2.5 m augst�m. Gr�d�m j�b�t no degtnesp�j�ga materi�la;

243.2. darbus ar atkl�tu uguni at�auts veikt darbiniekiem ar profesion�lo kvalifik�ciju, kuru apliecina attiec�gs dokuments;

243.3. metin��anas darbu vietas j�att�ra no degtsp�j�giem materi�liem;

243.4. darbam paredz�tie p�rvietojamie acetil�na �eneratori vai g�zes baloni j�novieto atkl�tos laukumos. ��s vietas apz�m� ar dro��bas z�m�m "Nesm���t" un "Atkl�tu uguni lietot aizliegts";

243.5. g�zes koncentr�cijas kontrol��anai av�rijas rajon� j�izmanto g�zes analizatori. Aizliegts �iem nol�kiem izmantot atkl�tu uguni, k� ar� vienlaikus ar g�zes koncentr�cijas p�rbaudi veikt metin��anu vai grie�anu;

243.6. p�c darba pabeig�anas kalcija karb�ds �enerator� piln�gi j�izlieto vai j�iz�em neizlietotais. Ka��akmens d��as no �eneratora j�iz�em un j�izg�� �im nol�kam paredz�t�s viet�s - ne tuv�k par 10 m no �k�m un b�v�m;

243.7. g�zes baloni j�uzglab� un j�transport� tikai ar uzskr�v�tiem venti�a aizsargkupoliem. Balonus transport�jot, j�izvair�s no gr�dieniem un triecieniem;

243.8. metin��an� izmantojamie g�zes baloni, tos uzglab�jot un lietojot, j�aizsarg� no saules staru un citu siltuma avotu iedarb�bas;

243.9. g�zes balonus un acetil�na �eneratorus dr�kst novietot ne tuv�k par vienu metru no apsildes iek�rt�m un ne tuv�k par pieciem metriem no atkl�tas uguns avotiem;

243.10. r�kojoties ar tuk�iem sk�bek�a baloniem un baloniem ar degtsp�j�g�m g�z�m, j�iev�ro t�di pa�i dro��bas pas�kumi, k� str�d�jot ar pilniem baloniem;

243.11.�atstatumam no punktmetin��anas, �uvju metin��anas un reljefmetin��anas ma��n�m, k� ar� sadurmetin��anas ma��n�m l�dz materi�liem un konstrukcij�m j�b�t ne maz�kam par �etriem metriem;

243.12. kalcija karb�ds j�uzglab� herm�tisk� standartiepakojum� saus�s un v�din�m�s telp�s;

243.13. veicot elektrometin��anu un g�zes metin��anu (met�lgrie�anu), aizliegts:

243.13.1. ar atkl�tu uguni vai nokars�tiem priek�metiem atkaus�t aizsalu�us acetil�na �eneratorus, cauru�vadus, venti�us, reduktorus un citas metin��anas iek�rtu deta�as, k� ar� izmantot instrumentus, kas ��i� dzirksteles;

243.13.2. pie�aut, ka sk�bek�a baloni, to reduktori un citas g�ze metin��anas iek�rtas sast�vda�as saskaras ar da��d�m e���m, e��ainu ap��rbu un slauk�mo materi�lu;

243.13.3. izmantot acetil�na �eneratoru uzpild��anai kalcija karb�da putek�us;

243.13.4. pa�trin�t acetil�na �eneratora darb�bu, palielinot g�zes spiedienu vai kalcija karb�da daudzumu �eneratora groz�;

243.13.5. p�rliekt, saritin�t vai saspiest ���tenes, pa kur�m piepl�st g�ze;

243.13.6. iepild�t kalcija karb�du slapjos acetil�na �eneratora grozos vai �dens kl�tb�tn�;

243.13.7. karb�da mucu atv�r�anai izmantot no vara izgatavotus instrumentus, k� ar� instrumentus, kuri izgatavoti no t�da materi�la, kas triecienu rezult�t� ��i� dzirksteles;

243.13.8. metin��anas kab�n�s uzglab�t viegli uzliesmojo�us vai degtsp�j�gus ��idrumus un citus degtsp�j�gus materi�lus;

243.13.9. izmantot par atpaka�vadu iek��j� dzelzce�a sliedes, iezem�juma t�klus, k� ar� �ku, komunik�ciju un tehnolo�isko iek�rtu met�la konstrukcijas;

243.13.10. lietot elektrodus, kas neatbilst metin��anas str�vas nomin�lajam stiprumam;

243.13.11. izmest elektrodu paliekas (izded�us) darba viet� (tie j�novieto speci�l� met�la kast�);

243.13.12. lietot elektriskos kabe�us ar boj�tu izol�ciju.

244. Veicot darbus ar atkl�tu uguni, kuros izmanto degvielu:

244.1. degviela j�uzglab� nepl�sto�� tar� ne tuv�k par 10 m no vietas, kur tiek veikti darbi ar atkl�tu uguni;

244.2. degvielas tvertnei j�b�t bez defektiem, herm�tiski nosl�dzamai un apr�kotai ar manometru un dro��bas ventili;

244.3. aizliegts:

244.3.1. turpin�t darbu, ja tvertn� ar degvielu spiediens p�rsniedz sk�bek�a darba spiedienu griez�jdegl�;

244.3.2. novietot griez�jdegli darba laik� vertik�li ar galvi�u uz aug�u;

244.3.3. saspiest vai p�rliekt ���tenes, kas griez�jdeglim pievada sk�bekli vai degvielu;

244.3.4. p�rk�pt �o iek�rtu tehnisk�s ekspluat�cijas noteikumus.

245. Veicot darbus ar lodlamp�m:

245.1.�darba vietai, kur paredz�ts izmantot lodlampas, j�b�t att�r�tai no degtsp�j�giem materi�liem;

245.2. aizliegts:

245.2.1. lietot nepiem�rotu degvielu;

245.2.2.�iepild�t degvielu vair�k k� tr�s ceturtda�u apjom� no rezervu�ra tilpuma;

245.2.3. paaugstin�t rezervu�r� spiedienu, kas liel�ks par maksim�li pie�aujamo darba spiedienu;

245.2.4. atskr�v�t gaisa skr�vi un iepild��anas aizb�zni, kad lampa deg vai nav v�l atdzisusi;

245.2.5.�izjaukt un remont�t lampas, k� ar� izliet vai ieliet taj�s degvielu aizdedzin��anas avota tuvum�.

246. Veicot bitumena vai sve�u v�r��anu un atkritumu utiliz�ciju:

246.1. katli bitumena vai sve�u kaus��anai un vietas atkritumu utiliz�cijai (kur izmanto atkl�tu uguni) j�iek�rto speci�los laukumos: ne tuv�k par 10 m no degtnesp�j�g�m, 15 m no gr�ti degtsp�j�g�m un 20 m no degtsp�j�g�m �k�m, b�v�m, jaunb�v�m un b�vmateri�liem;

246.2. katlu at�auts piepild�t ar bitumenu vai mastiku tikai tr�s ceturtda�u apjom� no kop�j� tilpuma, un tas j�nosedz ar piegu�o�u v�ku (no degtnesp�j�ga materi�la);

246.3. p�rvietojamo katlu sild��anai izmantojot sa��idrin�tu g�zi, g�zes baloni j�novieto ne tuv�k par 10 m no katliem;

246.4. bitumena vai sve�u v�r��anas vietas un atkritumu utiliz�cijas vietas j�nodro�ina ne maz�k k� ar diviem ugunsdz��amiem apar�tiem, kasti ar saus�m smilt�m, k� ar� ar citu ugunsdz�s�bas invent�ru;

246.5. aizliegts:

246.5.1. atst�t katlus bez uzraudz�bas;

246.5.2. uzst�d�t katlus b�ni�u telp�s, k� ar� uz degtsp�j�giem jumta segumiem;

246.5.3. p�c darba beig�m atst�t deg�o�u katla kurtuvi.