IV. Dro��bas p�rskat� iek�aujam� inform�cija

21. Dro��bas p�rskat� nor�da inform�ciju, kuru atbilsto�i �o noteikumu III noda�ai ietver r�pniecisko av�riju nov�r�anas programm�, �aj� noda�� min�to inform�ciju, k� ar� papildinform�ciju, ja atbild�g� persona to uzskata par nepiecie�amu.

22. Lai nov�rstu inform�cijas dubl��anos, atbild�g� persona dro��bas p�rskat� var iek�aut sada�as no dokumentiem, kas izstr�d�ti atbilsto�i citu normat�vo aktu pras�b�m (piem�ram, ietekmes uz vidi nov�rt�juma zi�ojumu, teritorijas pl�nojuma vai b�vprojekta da�as, ja ir iev�rotas visas ��s noda�as pras�bas), k� ar� izmantot dro��bas p�rskata sada�as, lai sagatavotu pieteikumu at�aujai veikt pies�r�ojo�u darb�bu.

23. Dro��bas p�rskat� atbild�g� persona:

23.1. pamato uz��muma vai objekta dro��bas sist�mas atbilst�bu �o noteikumu pras�b�m;

23.2. nor�da, ka noz�m�g�kie riski ir identific�ti un ir veikti nepiecie�amie pas�kumi, lai nov�rstu r�pniecisk�s av�rijas vai ��du av�riju gad�jum� samazin�tu to ietekmi uz cilv�kiem un vidi;

23.3. nor�da, ka, projekt�jot, b�v�jot, ekspluat�jot vai apkalpojot objektu vai ar t� darb�bu saist�to infrastrukt�ru, ir iev�roti nepiecie�amie dro��bas pas�kumi (to skait� b�vju, iek�rtu vai infrastrukt�ras konstrukcijas un materi�li ir izv�l�ti un izb�v�ti, �emot v�r� slodzes norm�las ekspluat�cijas apst�k�os un nev�lama notikuma vai r�pniecisk�s av�rijas gad�jum�);

23.4. nor�da inform�ciju par objekta av�rijgatav�bas pl�nu, kas nodro�ina nepiecie�amo inform�ciju �rpusobjekta av�rijgatav�bas un civil�s aizsardz�bas pas�kumu un gl�b�anas darbu pl�na (turpm�k - �rpusobjekta av�rijgatav�bas pl�ns) izstr�d��anai un dod iesp�ju veikt nepiecie�amos pas�kumus r�pniecisko av�riju laik�;

23.5. �emot v�r� identific�tos r�pniecisk�s av�rijas riskus, nor�da t�du inform�ciju par objekta iesp�jamo negat�vo ietekmi uz t� apk�rtni, kura var ietekm�t l�mumu par jaunu �ku vai b�vju cel�anu vai citu darb�bu s�k�anu uz��muma apk�rtn�;

23.6. nor�da dro��bas p�rskata preciz��anas un papildin��anas k�rt�bu.

24. Dro��bas p�rskat� sniedz inform�ciju par objekta izvietojumu un vides un objekta apk�rtnes raksturojumu, nor�dot:

24.1. objekta �eogr�fisko izvietojumu;

24.2. meteorolo�iskos apst�k�us objekta apk�rtn� (to skait� valdo�o v�ju virzienu un �trumu, citus meteorolo�iskos apst�k�us un iesp�jam�s dabas katastrofas, ja t�s var palielin�t r�pniecisk�s av�rijas b�stam�bu vai padar�t smag�kas t�s sekas);

24.3. objekta apk�rtnes �eolo�isk� un hidro�eolo�isk� st�vok�a raksturojumu;

24.4. objekta apk�rtnes hidrolo�iskos apst�k�us (piem�ram, maksim�lo un minim�lo �dens l�meni �denstec�);

24.5. inform�ciju par dabas teritorij�m, kur�m var tikt nodar�ts kait�jums r�pniecisk�s av�rijas gad�jum� (to skait� inform�ciju par virszemes un pazemes �de�iem, �pa�i aizsarg�jam�m dabas teritorij�m, mikroliegumiem un aizsargjosl�m, k� ar� aizsarg�jam�m sug�m un biotopiem);

24.6. zi�as par objekta apk�rtnes teritoriju, kuru var ietekm�t r�pniecisk� av�rija (to skait� zi�as par dz�vojamo �ku apb�ves teritorij�m, nor�dot iedz�vot�ju bl�vumu un skaitu, sabiedrisko �ku apb�ves teritorij�m, t�risma un rekre�cijas zon�m, valsts aizsarg�jamiem kult�ras pieminek�iem, komun�l�s saimniec�bas vai energoapg�des b�v�m un ma�istr�lajiem t�kliem);

24.7. inform�ciju par g�zes vai naftas cauru�vadiem, b�stamo kravu p�rvad�jumiem pa dzelzce�u vai autoce�u, citiem objektiem vai darb�b�m objekta apk�rtn� (nor�dot att�lumu l�dz tiem), kas var izrais�t r�pniecisko av�riju vai padar�t smag�kas t�s sekas;

24.8. zi�as par iepriek��jo apk�rtnes teritorijas izmanto�anu (to skait� zi�as par agr�k ekspluat�tiem objektiem, kuros ir vai ir biju�as b�stam�s vielas, vai par b�stamo atkritumu poligoniem vai izg�ztuv�m, ja t�s var izrais�t r�pniecisko av�riju vai padar�t smag�kas t�s sekas).

25. Dro��bas p�rskatam pievieno:

25.1. objekta pl�nu m�rog� 1:500 vai 1:1000, kur� par�d�tas b�ves, galven�s in�eniertehnisk�s komunik�cijas, infrastrukt�ras un iek�rtas;

25.2. objekta atra�an�s vietas karti m�rog� vismaz 1:10000, kur� nor�d�ts apk�rt�jo teritoriju zemes izmanto�anas veids, apk�rtnes �densteces un �denstilpes, �pa�i aizsarg�jam�s dabas teritorijas un mikroliegumi, aizsargjoslas, transporta un in�eniert�klu ma�istr��u, apk�rt�jo objektu, sabiedrisko un dz�vojamo �ku apb�ves teritoriju izvietojums;

25.3. b�stamo ��misko vielu un ��misko produktu dro��bas datu lapu kopijas.

26. Objekta pl�n� nor�da:

26.1. b�stamo vielu uzglab��anas tvertnes, tilpnes vai rezervu�rus (turpm�k - rezervu�ri), nor�dot rezervu�ru skaitu, katra rezervu�ra tilpumu, rezervu�ru kop�jo tilpumu un att�lumus starp spr�dzienb�stamu, viegli uzliesmojo�u vai �pa�i viegli uzliesmojo�u b�stamo vielu rezervu�riem;

26.2. tehnolo�isk�s l�nijas, ra�o�anas iek�rtas (to skait� cauru�vadus, to izm�rus, att�lumus starp iek�rt�m vai to da��m, k� ar� b�stamo vielu daudzumu taj�s);

26.3. b�stam�s iek�rtas;

26.4. ugunsdz�s�bas iek�rtas, �dens tilpnes, hidrantus un vietas, kur tiem var piesl�gties;

26.5. citas iek�rtas, kas paredz�tas nev�lama notikuma vai r�pniecisk�s av�rijas likvid��anai (piem�ram, rezerves rezervu�rus);

26.6. av�rijas izejas un evaku�cijas ce�us objekta teritorij�;

26.7. objekta administrat�v�s telpas.

27. Dro��bas p�rskat� sniedz inform�ciju par objektu un taj� eso�aj�m iek�rt�m, nor�dot:

27.1. iek�rtu, darba meto�u un tehnolo�isko procesu raksturojumu un aprakstu;

27.2. izejvielu, pal�gmateri�lu, starpproduktu, blakusproduktu, atkritumu un produkcijas aprakstu;

27.3. r�pniecisko av�riju b�stam�bas un riska avotu aprakstu (nor�dot �r�jos riska avotus) un b�stam�bas anal�zi;

27.4. objektu un taj� eso�o iek�rtu izv�rt�jumu no cilv�ka un vides dro��bas viedok�a;

27.5. inform�ciju par procesa tehnisko dro�umu un ekspluat�cijas dro��bu;

27.6. kontroliek�rtu un m�rinstrumentu raksturojumu, k� ar� inform�ciju par tehnolo�isko oper�ciju dro��bas uzraudz�bu vis� ra�o�anas proces�;

27.7. inform�ciju par iek�rtu un sist�mu iesp�jamu nepareizu darb�bu (piem�ram, par elektrostatisko l�di�u uzkr��anos, rezervu�ru vai cauru�vadu sieni�u boj�jumiem vai cit�m tehnolo�isk�m, b�vniec�bas vai objekta teritorijas pl�nojuma nepiln�b�m, kas var veicin�t r�pniecisko av�riju vai padar�t smag�kas t�s sekas);

27.8. objekta ekspluat�cij� nepiecie�am� roku darba apjoma un person�la k��das iesp�jam�bas anal�zi;

27.9. inform�ciju par paredz�tajiem profilaktiskajiem un prevent�vajiem pas�kumiem, kas nodro�ina dro�u ra�o�anas procesu, nov�r� r�pniecisk�s av�rijas iesp�jam�bu vai samazina t�s sekas, k� ar� �o pas�kumu lietder�guma un iedarb�guma anal�zi;

27.10. inform�ciju par iek�rtu palai�anu, apst�din��anu un apkalpo�anu, par tehnisko apkopju bie�umu un ilgumu, k� ar� par veiktajiem piesardz�bas pas�kumiem vai to nepiecie�am�bu (piem�ram, par aizsardz�bu no vibr�cijas);

27.11. inform�ciju par darb�b�m, kas j�veic nev�lamu notikumu gad�jumos, nor�dot attiec�gas instrukcijas;

27.12. inform�ciju par tehnolo�isk� procesa energoapg�di - ener�ijas avotiem un to parametriem, iesp�jamiem ener�ijas padeves p�rtraukumiem un alternat�vajiem ener�ijas avotiem, kurus paredz�ts izmanot r�pniecisk�s av�rijas gad�jum�.

28. Dro��bas p�rskat� sniedz inform�ciju par b�stamaj�m viel�m:

28.1. objektiem, kas darbojas vai ir nodoti ekspluat�cij�, nor�da zi�as par b�stamaj�m viel�m objekt�. ��m zi��m j�b�t ieg�t�m un apkopot�m (turpm�k - b�stamo vielu inventariz�cijas dati) ne agr�k k� se�us m�ne�us pirms dro��bas p�rskata iesnieg�anas;

28.2. objektiem, kas nav nodoti ekspluat�cij�, nor�da pl�notos b�stamo vielu daudzumus.

29. Dro��bas p�rskat� nor�da ��du b�stamo vielu raksturojumu:

29.1. tirdzniec�bas nosaukumu un nosaukumu saska�� ar Starptautisk�s teor�tisk�s un praktisk�s ��mijas apvien�bas (IUPAC) nomenklat�ru, ��misk�s vielas re�istr�cijas numuru ��mijas referat�vaj� �urn�l� (CAS numuru), numuru Eiropas Kopien� tirdzniec�b� eso�o ��misko vielu sarakst� (EINECS), emp�risko formulu un t�r�bas pak�pi, bet ��miskajiem produktiem - to sast�vda�as;

29.2. maksim�los un vid�jos daudzumus objekt�;

29.3. izvietojumu objekt� un daudzumu tehnolo�isk� procesa sh�m�, k� ar� to, vai viela ir izejviela, starpprodukts, pal�gprodukts, gala produkts, blakusprodukts vai atkritumi un vai t� var rasties nev�lamu notikumu rezult�t�;

29.4. fizik�l�s un ��misk�s �pa��bas, k� ar� agreg�tst�vokli norm�los darba apst�k�os un iesp�jamos av�rijas apst�k�os;

29.5. iesp�jam�s ��misk�s reakcijas un vielu savstarp�jo iedarb�bu, kas var izrais�t nev�lamu notikumu vai r�pniecisko av�riju vai padar�t smag�kas t�s sekas;

29.6. aizdeg�an�s, uzliesmojuma un pa�uzliesmo�anas (pa�aizdeg�an�s) temperat�ras, degtsp�ju, spr�dzienb�stamas koncentr�cijas un �o koncentr�ciju temperat�ru robe�as;

29.7. korozivit�tes raksturojumu (�pa�i rezervu�ru un cauru�vadu materi�liem);

29.8. toksikolo�isko un ekotoksikolo�isko �pa��bu raksturojumu, k� ar� tie�as iedarb�bas draudus cilv�kam vai videi iesp�jamos r�pniecisko av�riju apst�k�os;

29.9. kait�go iedarb�bu, kuras simptomi var par�d�ties p�c k�da laika (pal�nin�tas iedarb�bas riski jeb aizkav�tie efekti), un ��das iedarb�bas riska cilv�kam vai videi raksturojumu;

29.10. tehnolo�iskos, ugunsdro��bas, darba dro��bas, pirm�s pal�dz�bas un neatliekam�s medic�nisk�s pal�dz�bas, civil�s aizsardz�bas un vides aizsardz�bas pas�kumus, lai samazin�tu vai nov�rstu kait�jumu, ko attiec�g�s b�stam�s vielas var rad�t t�m rakstur�go �pa��bu d��.

30. Ja b�stam� viela, kas atrodas vai var atrasties objekt�, nerada r�pniecisk�s av�rijas risku, atbild�g� persona p�c saska�o�anas ar Ietekmes uz vidi nov�rt�juma valsts biroju dro��bas p�rskat� nesniedz detaliz�tu ��s vielas iesp�jam�s iedarb�bas v�rt�jumu. Ietekmes uz vidi nov�rt�juma valsts birojs, pamatojoties uz atbild�g�s personas iesniegto inform�ciju, izv�rt� un nosaka, vai attiec�g�s b�stam�s vielas, kas atrodas vai var atrasties objekt�, tie��m nerada r�pniecisk�s av�rijas risku, �emot v�r�, ka ��du risku parasti nerada b�stam�s vielas, kas:

30.1. norm�los apst�k�os ir ciet� agreg�tst�vokl� un paliek ciet� agreg�tst�vokl� ar� prognoz�jamos nev�lama notikuma vai r�pniecisk�s av�rijas apst�k�os, k� ar� nav iesp�jama ��s b�stam�s vielas nopl�de, kas var rad�t r�pniecisk�s av�rijas draudus vai risku;

30.2. ir iepakotas vai tiek tur�tas t�d� veid� un daudzumos, ka maksim�li iesp�jam� nopl�de nek�dos apst�k�os nevar rad�t r�pniecisk�s av�rijas draudus vai risku;

30.3. ir t�dos daudzumos un att�lum� no cit�m b�stamaj�m viel�m vai iek�rt�m, ka t�s pa�as nevar rad�t r�pniecisk�s av�rijas risku vai izrais�t r�pniecisko av�riju, kur� iesaist�tas citas b�stam�s vielas;

30.4. pieder pie k�das no �o noteikumu 1.pielikuma 2.tabul� min�taj�m b�stamo vielu klas�m, bet objekt� ir veikti t�di dro��bas pas�kumi, kas nov�r� jebk�du r�pniecisk�s av�rijas risku saist�b� ar ��m viel�m.

31. Ietekmes uz vidi nov�rt�juma valsts birojs inform�ciju par b�stamaj�m viel�m un objektiem, kuriem piem�ro �o noteikumu 30.punkt� min�tos nosac�jumus, nos�ta gl�b�anas dienestam un attiec�gaj�m re�ion�laj�m vides p�rvald�m.

32. Dro��bas p�rskat� pamato izv�l�tos pie��mumus un riska anal�zes metodes, iev�rojot identific�tos r�pniecisk�s av�rijas riskus, b�stamo vielu �pa��bas un daudzumus, un tehnolo�isk� procesa apst�k�us, k� ar� pamato un analiz� nev�lama notikuma un r�pniecisk�s av�rijas att�st�bas variantus, �emot v�r�:

32.1. iesp�jamos iek��jos vai �r�jos nev�lamu notikumu c�lo�us, prognoz�to b�stam�s vielas nopl�des vietu un apjomu, k� ar� apr��in�to nopl�des pies�r�ojuma koncentr�ciju, b�stam�bu un izplat�bu;

32.2. nev�lamu notikumu iest��an�s iesp�jam�bu, nosac�jumus vai apst�k�us, k� ar� prognoz�to att�st�bu;

32.3. iek��jos un �r�jos faktorus, kuri var veicin�t vai aizkav�t nev�lamu notikumu att�st�bu;

32.4. pl�notos riska samazin��anas pas�kumus.

33. Dro��bas p�rskat� vienam no l�dz�gu nev�lamu notikumu att�st�bas variantiem un katram at��ir�gu nev�lamu notikumu att�st�bas variantam, kas var izrais�t r�pniecisko av�riju, izv�rt� av�rijas iesp�jam�s sekas un sal�dzina t�s ar �o noteikumu 3.pielikum� noteiktajiem krit�rijiem, k� ar� nor�da:

33.1. iesp�jamo b�stamo vielu pies�r�ojuma koncentr�ciju vid�;

33.2. iesp�jamo ietekmi uz cilv�ka dz�v�bu, vesel�bu vai vidi labv�l�gos un nelabv�l�gos notikumu att�st�bas un �r�jo faktoru ietekmes apst�k�os;

33.3. teritoriju, kuru ietekm�s r�pniecisk� av�rija, t�s iesp�jamo plat�bu, pies�r�ot�s augsnes vai �dens daudzumu un pies�r�ojuma izvietojumu;

33.4. laikposmu, kur� nev�lamais notikums var p�rv�rsties r�pniecisk� av�rij�;

33.5. pas�kumus, kas samazina r�pniecisk�s av�rijas straujas att�st�bas iesp�jam�bu.

34. Ja, izv�rt�jot r�pniecisk�s av�rijas risku, atbild�g� persona konstat�, ka nepiecie�amas p�rmai�as dro��bas sist�m� vai j�veic citi r�pniecisk�s av�rijas riska samazin��anas pas�kumi, ��s p�rmai�as vai pas�kumus un to izpildes termi�us nor�da dro��bas p�rskat�.

35. Dro��bas p�rskat� raksturo un analiz� tehnolo�isko iek�rtu un procesu dro��bu, tai skait�:

35.1. iek�rtu tehniskos parametrus, procesa vad�bas un iek�rtu apst�din��anas sist�mas;

35.2. procesa dro��bai lietotos pas�kumus un iek�rtas (piem�ram, procesa kontroles sist�mu, br�din��anas, trauksmes signaliz�cijas un �rk�rt�j�s situ�cijas izzi�o�anas sist�mu, pretkorozijas pas�kumus, dro��bas v�rstu lieto�anu);

35.3. ugunsdz�s�bas autom�tiku, citus pas�kumus un iek�rtas, kas paredz�ti ugunsdro��bai vai aizsardz�bai pret spr�dzienb�stam�bu, to tehniskos parametrus;

35.4. av�riju izplat�bu ierobe�ojo��s iek�rtas, av�rijas nopl��u sav�k�anas iek�rtas un rezervu�rus, aizsargva��us, av�rijas pies�r�ojuma noteik�anas ier�ces un citas cilv�ka dro��bai vai vides aizsardz�bai paredz�tas iek�rtas, apr�kojumu un pas�kumus.

36. Dro��bas p�rskat� raksturo objekta av�rijgatav�bu un civil�s aizsardz�bas sist�mu:

36.1. nor�dot ��s sist�mas strukt�ru, darba organiz�ciju un darbinieku pien�kumus r�pniecisko av�riju gad�jumos vai cit�s �rk�rt�j�s situ�cij�s, k� ar� objekta av�rijas un gl�b�anas vien�bu strukt�ru un pien�kumus;

36.2. nor�dot objekt� ier�kot�s br�din��anas ier�ces vai iek�rtas, kas samazina r�pniecisk�s av�rijas izrais��an�s iesp�jam�bu, ierobe�o vai samazina ��das av�rijas seku izplat�bu, �si raksturojot apst�k�us, k�dos ��s ier�ces vai iek�rtas paredz�ts izmantot;

36.3. aprakstot trauksmes izzi�o�anas k�rt�bu un nor�dot trauksmes sign�lus, k� ar� objekta ietekmes zon� eso�o darbinieku un citu personu br�din��anas, inform��anas un evaku�cijas k�rt�bu;

36.4. nor�dot svar�g�k�s darb�bas vai pas�kumus, kas j�veic tie�u r�pniecisk�s av�rijas draudu vai r�pniecisk�s av�rijas gad�jum� vai cit� �rk�rt�j� situ�cij�;

36.5. aprakstot objekt� un �rpus objekta mobiliz�jamos resursus un materi�l�s rezerves;

36.6. aprakstot sadarb�bas k�rt�bu ar gl�b�anas dienesta strukt�rvien�b�m un citiem av�rijas dienestiem.

37. Dro��bas p�rskat� sniedz �su kopsavilkumu par br�din��anas un trauksmes sist�mu, mobiliz�jamiem resursiem, tehniskajiem, prevent�vajiem vai citiem pas�kumiem, par kuriem nepiecie�ama inform�cija, sast�dot objekta av�rijgatav�bas pl�nu.

38. Dro��bas p�rskat� sniegt� inform�cija j�dara zin�ma person�lam. Dro��bas p�rskats j�glab� viegli pieejam� viet� t�d� veid�, lai tas kop� ar objekta av�rijgatav�bas pl�nu b�tu pieejams gl�b�anas dienestam un av�rijas un gl�b�anas darbu vien�b�m r�pniecisk�s av�rijas vai t�s tie�u draudu gad�jum�.