Rpniecisko avriju riska novrtanas krtba un riska samazinanas paskumi
 
Rg
19.06.2001. 		Stjas spk no
01.07.2001.
Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi nr. 259. :

Rpniecisko avriju riska novrtanas krtba un riska samazinanas paskumi
Izdoti saska ar misko vielu un misko produktu likuma 11.panta otro dau

22.06.2001. "Latvijas Vstnesis" /; "LV D", 2001., . burtn. nr. ???

1. pielikums
Bstams vielas un to kvalificjoie daudzumi

1. pielikums

Ministru kabineta

2001. gada 19. jnija

Noteikumiem Nr. 259.


1. Bstams vielas kltbtni objekt nosaka, saldzinot maksimlo bstamo vielu daudzumu uzmum vai objekt ar attiecgo mazko kvalificjoo daudzumu. Bstams vielas kltbtne uzmum vai objekt ir, ja s bstams vielas maksimlais daudzums uzmum vai objekt ir sasniedzis vai var sasniegt aj pielikum nordtos mazkos kvalificjoos daudzumus, vai ar bstamo vielu daudzuma kritrijs (Q kopjais) ir 1. Bstams vielas maksimlo daudzumu uzmum nosaka, summjot bstams vielas maksimlos daudzumus visos uzmuma objektos, kas atrodas vien teritorij.


2. Nosakot bstamo vielu maksimlo daudzumu vai aprinot bstamo vielu daudzuma kritriju, em vr ts bstams vielas, kas vienlaicgi ir vai var bt objekt vai visos uzmuma objektos, kas atrodas vien teritorij, d daudzum:

2.1. 2 % no attiecgs vielas mazk kvalificjo daudzuma;

2.2. < 2 % no attiecgs vielas mazk kvalificjo daudzuma, ja bstams vielas izvietojums objekt ir tds, ka t var bt par rpniecisks avrijas ierosintju.


3. miskais produkts, kas satur bstams misks vielas, ir bstams, ja bstams misks vielas koncentrcija taj nav mazka par Ministru kabineta 1999.gada 29.jnija noteikumos Nr.228 "misko vielu un misko produktu klasifikcijas, maranas un iepakoanas krtba" (turpmk - noteikumi Nr.228) noteikto koncentrciju. Rkojoties ar o misko produktu, ievro tdas paas prasbas, k rkojoties ar attiecgo bstamo misko vielu.


4. Ja pielikuma 1. vai 2.tabul nav nordts mazkais kvalificjoais daudzums, tad, izvrtjot bstams vielas kltbtni uzmum vai objekt, em vr lielko kvalificjoo daudzumu.


5. Bstams vielas maksimlo daudzumu objekt pielikuma 1.tabul nordtajai bstamajai vielai nosaka, summjot s vielas vislielkos daudzumus, kas atrodas vai var vienlaicgi atrasties objekt, vai nekontroljamu misko procesu rezultt var rasties izejviels, produktos, blakusproduktos, starpproduktos un atkritumos.


6. Bstams vielas maksimlo daudzumu objekt bstamo vielu grupai (bstams vielas, kas nordtas pielikuma 1.tabulas vien rind) nosaka, summjot visu attiecgajai bstamo vielu grupai piederoo bstamo vielu daudzumus (izemot polihlordibenzodioksnu vai polihlordibenzofurnu - to daudzumus nosaka atbilstoi pielikuma 7. un 8.punktam).


1. tabula

Kvalificjoie daudzumi bstamm vielm un bstamo vielu grupm


Nr. p.k.
Bstams vielas un bstamo vielu grupas
Mazkais kvalificjoais daudzums
(tonns)
Lielkais kvalificjoais daudzums
(tonns)
1.
 Amonija nitrtu saturoi mslojumi:
1250
5000
- amonija nitrta mslojums;
- kompleksais mslojums, kas satur amonija nitrtu un fosftu vai potau un kur slpeklis ir vairk nek 28 % no svara
2.
 Amonija nitrts:
350
2500
- amonija nitrts un amonija nitrtu saturoi produkti, kuros slpeklis ir vairk nek 28 % no svara (izemot s tabulas 1.rind mintos amonija nitrtu saturoos mslojumus);
- amonija nitrta dens dumi, kuros amonija nitrts ir vairk nek 90 % no svara
3.
 Arsna (V) oksds (diarsna pentoksds), arsnskbe un ts si
1
2
4.
 Arsna (III) oksds (diarsna trioksds), arsnpaskbe un ts si
 
0.1
5.
 Broms
20
100
6.
 Hlors
10
25
7.
 Niea pulverveida savienojumi:
-
1
niea (II) oksds (niea monoksds), niea (IV) oksds (niea dioksds), niea (II) sulfds (niea disulfds), triniea disulfds, niea (III) oksds (diniea trioksds)
8.
 Etilnimns
10
20
9.
 Fluors
10
20
10.
 Formaldehds (koncentrcija ir lielka par 90 %)
5
50
11.
 deradis
5
50
12.
 Hlorderadis (saidrinta gze)
25
250
13.
 Svina alkilsavienojumi
5
50
14.
 Saidrintas pai viegli uzliesmojoas gzes (ieskaitot saidrintu ogderau maisjumu, kas iegts naftas prstrdes rezultt. Komercili pieejami ir divi maisjumi - butna maisjums, kas satur aptuveni 85 % butna, un propna maisjums, kas satur aptuveni 92 % propna) vai dabasgze
50
200
15.
 Acetilns
5
50
16.
 Etilna oksds
5
50
17.
 Propilna oksds
5
50
18.
 Metanols
500
5000
19.
 4,4-Metiln-bis (2-hloranilns) un t si, pulverveid
-
0.01
20.
 Metilizociants
-
0.15
21.
 Skbeklis
200
2000
22.
 Toluola diizociants
10
100
23.
 Karbonildihlords (fosgns)
0.3
0.75
24.
 Arsna trihidrds (arsns)
0.2
1
25.
 Fosfora trihidrds (fosfns)
0.2
1
26.
 Sra dihlords
1
1
27.
 Sra (VI) oksds (sra trioksds)
15
75
28.
 Polihlordibenzofurni vai polihlordibenzodioksni
-
0.001
29.
 Kancerognas vielas:
0.001
0.001
- 4-aminobifenils vai t si;
- benzidns vai t si;
- bis-(hlormetil) teris;
- hlormetilmetilteris;
- dimetilkarbamoilhlords;
- dimetilnitrozamns;
- heksametilfosfortriamds;
- 2-naftilamns vai t si;
- 1,3-propnsultons;
- 4-nitrodifenils
30.
 Benzns vai citi petrolteri
5000
50000

 

7. Lai noteiktu polihlordibenzofurnu un polihlordibenzodioksnu maksimlos daudzumus, katrai polihlordibenzodioksnu vai polihlordibenzofurnu grupai lieto dus starptautiskos toksisk ekvivalenta koeficientus:

7.1. 2,3,7,8-THDD (2,3,7,8-tetrahlordibenzodioksniem) - 1;

7.2. 1,2,3,7,8-PeCDD (1,2,3,7,8-pentahlordibenzodioksniem) - 0,5;

7.3. 1,2,3,4,7,8-HxHDD (1,2,3,4,7,8-heksahlordibenzodioksniem) - 0,1;

7.4. 1,2,3,6,7,8-HxHDD (1,2,3,6,7,8-heksahlordibenzodioksniem) - 0,1;

7.5. 1,2,3,7,8,9-HxHDD (1,2,3,7,8,9-heksahlordibenzodioksniem) - 0,1;

7.6. 1,2,3,4,6,7,8-HpHDD (1,2,3,4,6,7,8-heptahlordibenzodioksniem) - 0,01;

7.7. OHDD (oktahlordibenzodioksniem) - 0,001;

7.8. 2,3,7,8-THDF (2,3,7,8-tetrahlordibenzofurniem) - 0,1;

7.9. 2,3,4,7,8-PeHDF (2,3,4,7,8-pentahlordibenzofurniem) - 0,5;

7.10. 1,2,3,7,8-PeHDF (1,2,3,7,8-pentahlordibenzofurniem) - 0,05;

7.11. 1,2,3,4,7,8-HxHDF (1,2,3,4,7,8-heksahlordibenzofurniem) - 0,1;

7.12. 1,2,3,7,8,9-HxHDF (1,2,3,7,8,9-heksahlordibenzofurniem) - 0,1;

7.13. 1,2,3,6,7,8-HxHDF (1,2,3,6,7,8-heksahlordibenzofurniem) - 0,1;

7.14. 2,3,4,6,7,8-HxHDF (2,3,4,6,7,8-heksahlordibenzofurniem) - 0,1;

7.15. 1,2,3,4,6,7,8-HpHDF (1,2,3,4,6,7,8-heptahlordibenzofurniem) - 0,01;

7.16. 1,2,3,4,7,8,9-HpHDF (1,2,3,4,7,8,9-heptahlordibenzofurniem) - 0,01;

7.17. OHDF (oktahlordibenzofurniem) - 0,001.


8. Maksimlo polihlordibenzofurnu un polihlordibenzodioksnu daudzumu objekt iegst, polihlordibenzofurnu vai polihlordibenzodioksnu daudzumus reizinot ar pielikuma 7.punkt mintajiem koeficientiem un iegtos rezulttus summjot.


9. Bstams vielas maksimlo daudzumu objekt bstambas klasei nosaka vai pielikuma 2.tabul nordtos kvalificjoos daudzumus lieto:

9.1. ja bstam viela nav nordta pielikuma 1.tabul, bet ir klasificta k bstama (piemram, bstama miska viela, bstams misks produkts, bstams atkritums) vai tai saska ar noteikumiem Nr.228 vai citiem normatvajiem aktiem ir pieirti pielikuma 2.tabul nordtie vielas iedarbbas raksturojumi;

9.2. ja misk viela nav klasificta k bstama, bet tai piemt pabas, kas var izraist rpniecisko avriju. Kvalificjoos daudzumus lieto, emot vr atbildgs personas veikto attiecgs misks vielas klasifikciju saska ar noteikumiem Nr.228 vai citiem normatvajiem aktiem.


10. Bstams vielas maksimlo daudzumu objekt bstambas klasei nosaka, katr bstambas klas summjot visas ts bstams vielas, kas atbilst pielikuma 2.tabulas vien rind mintajam nordjumam.


11. Ja bstam viela, klasificjot pc ts pabm, atbilst vairkm bstambas klasm, tad, nosakot bstams vielas kvalificjoo daudzumu, izvlas to klasi, kurai kvalificjoie daudzumi ir skaitliski mazki.


2. tabula

Kvalificjoie daudzumi bstambas klasm


Nr. p.k. Bstams klase Mazkais kvalificjoais daudzums
(tonns)		 Lielkais kvalificjoais daudzums
(tonns)
1. oti toksiskas misks vielas vai miskie produkti 5 20
2. Toksiskas misks vielas vai miskie produkti 50 200
3. misks vielas vai miskie produkti, kas ir spcgi oksidtji 50 200
4. Sprdzienbstamas misks vielas vai miskie produkti:    
4.1. kas atbilst pielikuma 12.punkt mintajam nordjumam 50 200
4.2. kas atbilst pielikuma 13.punkt mintajam nordjumam 10 50
5. Uzliesmojoas misks vielas vai miskie produkti, kas atbilst pielikuma 14.punkt mintajam nordjumam 5000 50000
6. Viegli uzliesmojoas misks vielas vai miskie produkti:    
6.1. kas atbilst pielikuma 15.punkt mintajam nordjumam 50 200
6.2. kas atbilst pielikuma 16.punkt mintajam nordjumam 5000 50000
7. pai viegli uzliesmojoas misks vielas vai miskie produkti, kas atbilst pielikuma 17.punkt mintajam nordjumam 10 50
8. Videi bstamas misks vielas vai miskie produkti, ja to bstambas raksturojum ir viens no diem riska apzmjumiem:    
8.1. R50 - oti toksisks dens organismiem 200 500
8.2. R51 - toksisks dens organismiem vai R53 - var radt ilglaicgu negatvu ietekmi dens vid 500 2000
9. Ikviena misk viela vai miskais produkts, kas ir klasificts k bstams, un s misks vielas vai misk produkta bstambas raksturojum ir viens no diem riska apzmjumiem:    
9.1. R14 - aktvi rea ar deni vai R14/15 - aktvi rea ar deni, izdalot pai viegli uzliesmojoas gzes 100 500
9.2. R29 - saskaroties ar deni, izdala toksiskas gzes 50 200

 

12. Kvalificjoie daudzumi, kas nordti pielikuma 2.tabulas 4.1.rind, attiecas uz dm sprdzienbstamm miskajm vielm vai miskajiem produktiem:

12.1. uz miskajm vielm vai miskajiem produktiem, kas trieciena, berzes, uguns vai citu aizdegans avotu ietekm rada sprdziena risku (atbilstoi noteikumiem Nr.228 vielas iedarbbas raksturojums - R2);

12.2. uz miskajm vielm vai miskajiem produktiem, kas izmantojami pirotehniska efekta ieganai (siltuma, gaismas, troka, gzes, dmu vai o efektu kombinciju ieganai ar nedetonjoas pauzturoas eksotermiskas misks reakcijas paldzbu);

12.3. uz pielikuma 12.1. un 12.2.apakpunkt mintajm miskajm vielm vai miskajiem produktiem, kas ievietoti priekmetos.


13. Kvalificjoie daudzumi, kas nordti pielikuma 2.tabulas 4.2.rind, attiecas uz sprdzienbstamm miskajm vielm vai miskajiem produktiem, kas trieciena, berzes, uguns vai citu aizdegans avotu ietekm rada augstu sprdziena risku (atbilstoi noteikumiem Nr.228 vielas iedarbbas raksturojums - R3).


14. Kvalificjoie daudzumi, kas nordti pielikuma 2.tabulas 5.rind, attiecas uz uzliesmojom miskajm vielm vai miskajiem produktiem idr agregtstvokl (uzliesmojoiem idrumiem), kas veicina deganu un kam uzliesmojuma temperatra ir no 21 C ldz 55 C (atbilstoi noteikumiem Nr.228 vielas iedarbbas raksturojums - R10).


15. Kvalificjoie daudzumi, kas nordti pielikuma 2.tabulas 6.1.rind, attiecas uz tdm viegli uzliesmojom miskajm vielm vai miskajiem produktiem idr agregtstvokl (viegli uzliesmojoiem idrumiem):

15.1. kas var uzkarst un saskar ar gaisu aizdegties normlas apkrtjs temperatras apstkos bez enerijas pievadanas (atbilstoi noteikumiem Nr.228 vielas iedarbbas raksturojums - R17);

15.2. kuru uzliesmojuma temperatra ir mazka par 55 C un kas paaugstinta spiediena apstkos paliek idr agregtstvokl, un kas rada avrijas risku un var izraist rpniecisko avriju, ja ir konkrti tehnoloisk procesa apstki (piemram, augsts spiediens vai augsta temperatra).


16. Kvalificjoie daudzumi, kas nordti pielikuma 2.tabulas 6.2.rind, attiecas uz viegli uzliesmojom miskajm vielm vai miskajiem produktiem, kuru uzliesmojuma temperatra ir mazka par 21 C un kas nav pai viegli uzliesmojoi (atbilstoi noteikumiem Nr.228 vielas iedarbbas raksturojums - R11 otr daa).


17. Kvalificjoie daudzumi, kas nordti pielikuma 2.tabulas 7.rind, attiecas uz dm pai viegli uzliesmojom miskajm vielm vai miskajiem produktiem idr vai gzveida agregtstvokl (pai viegli uzliesmojom gzm un idrumiem):

17.1. uz idrm miskajm vielm vai idriem miskajiem produktiem, kuru uzliesmojuma temperatra ir mazka par 0 C un kuru viranas temperatra vai viranas skuma temperatra (ja ir intervli viranas proces) normla spiediena apstkos ir 35 C vai mazka (atbilstoi noteikumiem Nr.228 vielas iedarbbas raksturojums - R12 pirm daa);

17.2. uz gzveida miskajm vielm vai gzveida miskajiem produktiem, kas uzliesmo saskar ar gaisu normlas apkrtjs temperatras un spiediena apstkos (atbilstoi noteikumiem Nr.228 vielas iedarbbas raksturojums - R12 otr daa, neatkargi no t, vai tie atrodas gzveida agregtstvokl, vai ir raoti, lietoti, apsaimniekoti vai turti zem spiediena idr agregtstvokl);

17.3. uz idrm miskajm vielm vai idriem miskajiem produktiem, ko rao, lieto, apsaimnieko vai tur temperatr, kura ir augstka par o misko vielu vai misko produktu viranas temperatru.


18. Bstamo vielu daudzuma kritriju aprina, lai, nosakot bstamo vielu kltbtni vai atbilstoi iem noteikumiem uzmumam izvirzms prasbas, tiktu emta vr kopj to bstamo vielu bstamba, kurm ir ldzgas bstams pabas vai iedarbba.


19. Bstamo vielu daudzuma kritriju aprina kop dm bstamajm vielm, kuras vienlaicgi ir vai var bt objekt vai visos uzmuma objektos, kas atrodas vien teritorij:

19.1. vielm, kas pieder pie vienas bstambas klases, ja daai o bstamo vielu kvalificjoais daudzums ir nordts pielikuma 1.tabul, bet daai - pielikuma 2.tabul;

19.2. pielikuma 2.tabulas 1., 2., 8.1. un 8.2.rind nordtajm bstambas klasm;

19.3. pielikuma 2.tabulas 3., 4.1., 4.2., 5., 6.1., 6.2. un 7.rind nordtajm bstambas klasm.


20. Aprinot bstamo vielu daudzuma kritriju, em vr tikai ts pielikuma 1.tabul nordts bstams vielas vai bstamo vielu grupas, kuru maksimlie daudzumi ir mazki par attiecgajiem kvalificjoiem daudzumiem.


21. Bstamo vielu daudzuma kritriju aprina, izmantojot du formulu:

Q kopjais = q1/Q1 + q2/Q2 + q3/Q3 + ... + qn/Qn , kur

Q kopjais - bstamo vielu daudzuma kritrijs;

qi (q1, q2, q3 ... qn) - maksimlais daudzums tonns attiecgajai pielikuma 1.tabul nordtajai bstamajai vielai vai bstamo vielu grupai, vai pielikuma 2.tabul nordtajai bstambas klasei;

Qi (Q1, Q2, Q3 ... Qn) - attiecgais pielikuma 1. vai 2.tabul nordtais mazkais vai lielkais kvalificjoais daudzums tonns bstamajai vielai, bstamo vielu grupai vai bstambas klasei;

n - attiecg bstamo vielu daudzuma kritrija aprin iekauto bstamo vielu, bstamo vielu grupu vai bstamo vielu klau skaits.


22. Ja bstamo vielu daudzuma kritrijs, kas aprints, lietojot mazkos kvalificjoos daudzumus, ir 1, uz objektu attiecas o noteikumu prasbas, to skait:

22.1. ja bstamo vielu daudzuma kritrijs, kas aprints, lietojot mazkos kvalificjoos daudzumus, ir 1 un bstamo vielu daudzuma kritrijs, kas aprints, lietojot lielkos kvalificjoos daudzumus, ir < 1, atbildg persona izstrd rpniecisko avriju novranas programmu;

22.2. ja bstamo vielu daudzuma kritrijs, kas aprints, lietojot lielkos kvalificjoos daudzumus, ir 1, atbildg persona izstrd drobas prskatu un objekta avrijgatavbas un civils aizsardzbas paskumu plnu.


Vides aizsardzbas un reionls attstbas ministrs                                  V.Makarovs

 

I. Visprgie jautjumi

II. Visprgs prasbas dokumentcijas sagatavoanai, iesnieganai un izskatanai

III. Rpniecisko avriju novranas programm iekaujam informcija

IV. Drobas prskat iekaujam informcija

V. Rpniecisko avriju novranas programmas vai drobas prskata iesnieganas un izvrtanas krtba

VI. Rpniecisko avriju novranas vai drobas prskata un papildinanas krtba

VII. Domino efekta novrtana un prasbas objektiem, kuri var izraist domino efektu vai kurus tas var ietekmt

VIII. Prasbas objektu un to apkrtnes teritoriju plnoanai un objektu nordanai teritoriju plnojumos

IX. Objekta avrijgatavbas plns

X. Objekta avrijgatavbas plna izvrtanas krtba un rpusobjekta plna izstrdanas krtba

XI. Informana par aizsardzbas un drobas paskumiem

XII. Objekta avrijgatavbas plna vai rpusobjekta avrijgatavbas plna stenoana

XIII. Paskumi rpniecisko avriju seku un avrijas risku izvrtanai un samazinanai pc rpniecisks avrijas

XIV. Objektu inspicana

XV. Novrtjuma finansjums

XVI. Noslguma jautjumi

Pielikumi:
1. Bstams vielas un to kvalificjoie daudzumi
2. Pieteikums par bstamajm vielm objekt
3. Rpniecisks avrijas izvrtanas un informcijas snieganas kritriji
 

 Copyright 2002.-2009.g. SIA "1. Variants"